Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Roberts Hiršs (1895 - 1972)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
09.07.2013
Roberts Hiršs (1895-1972)

Roberts Hiršs (1895-1972) tekstiluzņēmuma „Rīgas audums” īpašnieks un vadītājs no vienkārša mācekļa izauga līdz talantīgam, pasaulē atzītam rūpniekam, dabas un darba estētam, bija daudzināts kā cilvēciskuma, godprātības simbols attieksmē pret strādājošiem. Viņš bija pirmais rūpnieks, zīda un mākslīgā zīda audumu ražošanas ieviesējs Latvijā, 1925. g. izveidojis nelielu darbnīcu, kas vēlāk kļuva par a/s “Rīgas audums”. Viņš prata veicināt sava uzņēmuma uzplaukumu citiem ceļiem, nevis sasaistot sevi Valsts finansējuma “važās”, tādejādi pakļaujot sevi diktatoriskai kontrolei un regulēšanai. Iespējams, tāpēc 1939. gadā Hiršs izceļojis uz ASV, kur darbojās tekstilrūpniecībā. 

1971. gadā R. Hiršs testamentā novēlēja Latvijas Universitātei savus Latvijā esošos īpašumus - zemi un ēkas tekstilfabrikas „Rīgas Audums” teritorijā un būves ar tām pieguļošo zemi lauku saimniecībā “Ratnieki” Līgatnes pagastā.

“Ratnieki”, Roberta Hirša lauku īpašums, 30. gadu vidū bija izveidoti kā viena no lauku paraugsaimniecībām ar vismodernāko tā laika ražošanu. Tā ir vieta, kur mūsdienu sabiedrību iepazīstināt ar šo zinātnes un mākslas mecenātu. Izmantojot stāstu par izcilas personības dzīvi un likteni, kas saistīts ar Latvijas pirmās brīvvalsts rašanos, Ratniekiem ir kļuvusi par savdabīgu, atšķirīgu tūrisma objektu un mācību centru. Apkārtne un cilvēki nes kultūrslāni, kurā mēs sakņojamies no paaudzes paaudzē. Aizmirstot vai iznīcinot to, mēs iznīcinām sevi kā tautu.

Komplekss “Ratnieki” atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, kas robežojas ar vienīgo Baltijas valstīs dabiski veidoto gravu rezervātu - Nurmižu rezervātu, kas atrodas 8 km attālumā no Līgatnes dabas takām un 13 km no Siguldas jeb kā tautā saka - “Latvijas Šveice".

Personība, talants, iedvesma - R.Hiršs

Otrais lielākais Latvijas Universitātes mecenāts pēc Kristapa Morberga (1844—1928), kurš visus savus īpašumus Latvijā— tekstilfabriku “Rīgas Audums” un lauku saimniecību “Ratnieki” Cēsu rajona Līgatnes pagastā novēlējis Latvijas Universitātei.

Jaunas tekstilrūpniecības nozares— mākslīgā un dabīgā zīda audumu un izstrādājumu ražošanas radītājs un pamatlicējs Latvijas valstī.

Izcils pirmās Latvijas Republikas rūpnieka- uzņēmēja paraugs mūsdienu uzņēmējiem, kurš ir pierādījis, ka ar neatlaidīgu darbu, godīgu dzīves veidu, novatora talantu, augstu attīstītu taktiķa un stratēģa talantu var izaugt par vienu no lielākajiem rūpniekiem, kas izbaudījis svešuma skarbumu, Latviju uztvēra kā neatkarīgu lielu iespēju valsti.

Uzņēmējs, kurš vairāk kā jebkurš cits savus panākumus balstīja uz zinātnes pamatiem, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes mācību spēkiem un izmantojot tās tehniskās iespējas veicot audumu krāsošanas mēģinājumus, ūdens analīzes, izmantojot zinātniskās iestrādes siltumtehnikā un ventilācijā, kā arī tautsaimniecībā un jurisprudencē.

Trešais lielākais uzņēmējs Latvijā starp pasaules kariem, pēc Antona Benjāmiņa un rēdera Friča Grauda, kā arī lielākais privātais nodokļu maksātājs valstij.
Starptautiska mēroga uzņēmējs, kurš balstoties uz plašiem sakariem ārvalstīs un prasmīgi tos izmantojot, blakus “Rīgas Audumam” organizē un vada tāda paša tipa vēl lielāku uzņēmumu Lietuvā “Kauno Audinai” un īsi pirms Otrā Pasaules kara Norvēģijā “Miron- Aktieseļskap”, bet pēc kara arī ASV— “Roberts Hiršs Co”.

Pēc tautsaimniecības speciālistu atzinuma— veiksmīgs plaša vēriena un bagātas iztēles uzņēmējs- novators ar lielu pieredzi tekstilrūpniecības tehnoloģijā un vadīšanā, kas pazīst tirgu un pircēju un, kura uzņēmējdarbība atbilst visiem atzītajiem starptautiska uzņēmēja standartiem un balstās uz inovāciju— visa jaunā tūlītēju ieviešanu.

Cilvēks ar strauju temperamentu, vulkānisku enerģiju, asu prātu, ģeniālām, darba spējām, dziļu intuīciju un lietpratību. Uzņēmējs pēc dabas, ar dziļu interesi par visu.

Autodidakts— kurš visu savu inženiera- mehāniķa māku, pateicoties savai apķērībai un neatlaidībai, apguvis un papildinājis zināšanas pasaules līmenī pašmācībā, tādējādi laužot ceļu dzīvā un sasniedzot savu mērķi.

Vadītājs— kas veido ikdienā tuvas, lietišķas un iecietīgas attiecības ar darbiniekiem, ko pats uzskata par pamatu veiksmīgai uzņēmējdarbībai.

Darbinieku plašu izglītības un sociālo programmu radīšanas un atpūtas organizēšanas “pionieris” savos uzņēmumos.

Talantīgs cilvēku pazinējs, praktiskas dabas cilvēks, kas apzinājās darba vērtību cilvēka dzīvē.

Strādājošo audzinātājs un kolektīva vadītājs, kas ar uzņēmumu vienlaicīgi kalpo sev un sabiedrībai.

Cilvēks- fanātiķis, kas savā mūžā trīs reizes no drupām ceļ savus saimnieciskos panākumus.

Augstas kultūras cilvēks, kurš neraugoties uz savu lielo aizņemtību seko līdz kultūras un mākslas notikumiem, apmeklē teātrus, muzejus un kultūras pasākumus, smeļ enerģiju dabā, pats brīvos brīžos muzicē un glezno.

Nacionālās dzīves filozofs, kuras jēgu viņš saskatīja saistībā ar jaunatni, izglītību, mākslu, veselību un citām garīgās dzīves vērtībām, balstoties uz tautas gara mantām.

Filantrops un labdaris visās sabiedrības dzīves jomās un pret apkārtējiem cilvēkiem ar lielu vienkāršību, reizēm nerātns kā zēns un liels Dzimtenes patriots.

Vienīgais spilgtais Latvijas laika rūpnieka paraugs, kas gribēja un prata celt savu darbinieku labklājību, sniegdams brīvu arodizglītību, racionalizēdams uzņēmumu, uzlabodams darba un sadzīves apstākļus un celdams darbinieku kultūras līmeni.

Pats negribot atstājis milzīgu kultūrvēsturisku mantojumu, kurš šodien gaida uz tālākiem un dziļākiem pētījumiem.

Tautā zināma, daudzšķautnaina, sarežģīta un viegli ievainojama personība, kuru līdz galam tā arī mums nebūs lemts iepazīt.

 

 

No grāmatas: "Verners R. Lediņš, Roberts Hiršs (1895–1972), Sērija "Latvijas Universitātes mecenāti", 2009, 388 lpp"

Verners R. Lediņš
Roberts Hiršs (1895–1972)
Sērija "Latvijas Universitātes mecenāti"
2009
388 lpp.
ISBN 978-9984-45-120-6

Ls 8,96

Grāmata ir velte LU mecenāta Roberta Hirša piemiņai. R. Hiršs, būdams lietpratīgs rūpnieks, licis pamatus vērienīgai zīda tekstilrūpniecībai, izvērsis to, kā arī izveidojis plašu, sekmīgu, aptuveni 200 ha lielu lauku saimniecību, kurā tika ražota produkcija fabrikas strādnieku vajadzībām. Viņš bija arī augstas kultūras cilvēka un liels Latvijas patriots. Autors V. R. Lediņš atzīst: "Grāmata noderēs gan par izziņas materiālu, gan arī par pamācību, kādam jābūt mūsdienu biznesa cilvēkam."

Izdevējs: LU Akadēmiskais apgāds, Iespēja iegādāties